Gandrīz septiņus gadus pēc tā izlaišanas Black Lives Matter kustība


ir potenciāls saņemt pasaulē iekārojamāko balvu.





Saskaņā ar ziņojumu par ASV šodien publicēts sestdien, 30. janvārī, Norvēģijas parlamenta deputāts Peters Eide izvirzīja sociālo kustību 2021. gada Nobela Miera prēmijai. Eide tā teica Black Lives Matter turpina mantojumu, ko iepriekš radījuši citi, piemēram, Pilsoņu tiesību kustība ASV un pretaparteīda kustība Dienvidāfrikā. Viņš arī apgalvo, ka grupas vēstījums ir dzirdēts ne tikai ASV, bet arī starptautiski, īpaši Eiropā un Āzijā.





Ir ļoti, ļoti svarīgi virzīt uz priekšu rasu taisnīguma kustību un izplatīt to citās valstīs. Black Lives Matter šodien ir spēcīgākais spēks darot to ne tikai ASV, bet arī Eiropā un Āzijā, sacīja Eide ASV šodien .

#BlackLivesMatter tika dibināta 2013. gadā kā kritiska atbilde uz Floridas vīrieša Džordža Cimmermana attaisnošanu, kurš apgalvoja pašaizsardzību, kad viņš nošāva un nogalināja Treivonu Mārtinu. Kopš tā laika mirkļbirka ir kļuvusi par organizāciju, kas ir cīnījusies par balto pārākuma izskaušanu un iejaukšanos vardarbībā, kas visur nomoka melnādainās kopienas. Protesti Black Lives Matter izcēlās visā valstī ikreiz, kad policisti jebkurā štatā atņēma Ērika Gārnera, Sandras Blendas, Altona Stērlinga, Fredija Greja un neskaitāmu citu cilvēku dzīvības.



Black Lives Matter vēstījums sāka skart spēcīgāk Trampa laikmets . Līdz Trampa inaugurācijas brīdim 2017. gadā kustībai bija atbalstītāji visos 50 štatos. Gadu gaitā tā ietekme bija jūtama no Rietumu krasta līdz pat mūsu valsts galvaspilsētai.

Pagājušais gads, sienas gleznojums Black Lives Matter tika pievienota 16. ielai, kas atrodas tieši Baltā nama priekšā. Neilgi pēc tam DC mēre Muriela Bousere pārdēvēja laukumu pie Baltā nama Black Lives Matter Plaza pēc protestiem, kas visā valstī izcēlās pēc Džordža Floida nāves.